Vai izrāde ir lekcija? Drīzāk – brīva meditācija par plašu tēmu loku. To, vai meditācija būs intelektuāla vai emocionāla, izšķirs vien paša personība, bet godīgi skatoties (t.i., ieguldot savu enerģiju un darbu) izrāde nespēj likt vilties.

Sen nav redzēts, ka mākslinieks sarkst publikas sajūsminātu aplausu iespaidā, taču tā notika vakar pēc lekcijas Pičets Klunčuns un es.

...stāsti man par... es uztvēru kā ļoti simpātisku skici un daudzsološu eksperimentu platformu. Kaitinošās daudzpunktes izrādes nosaukumā attaisnojas – es ceru, ka tās ir kā solījums turpinājumam nākotnē.

Jocīgi – ne tās vieglākās tēmas aplūkojoša izrāde tomēr atstāj patīkamu vieglu iespaidu. Vecāki un skolotāji, atrodiet iespēju noskatīties "Kauju pie…"!

"Oāzes" pieteikums ir skarba patreizējās Latvijas situācijas pirmsapokalipses sajūtas analīze, taču idejas iemiesošanās tēlos, darbībā un laiktelpā nav izdevusies.

Galvenais - ilgi un rūpīgi trenēties un mīlēt cirku par spēju ļaut redzēt to, kas nemaz neeksistē.

Zemāk divas atsauksmes: 1) skeptiķiem un īgņām; 2) bērniem un romantiķiem.

Nu pasakiet kāds, vai otrā daļa piedāvāja kādu atrisinājumu ? Jo man jau likās, ka pirmās daļas beigās viss arī bija pateikts.

Svētdien ar Kristiana Smedsa minimālistiski krāšņo izrādi "Dievs ir skaistums" Rīgas kinostudijas paviljonā sākās festivāls Homo Novus. Tālāk būs dažas bildes no izrādes, lai gan mūsu fotogrāfam Anrijam nebija viegli no visa tā skaistuma izvēlēties...

Valtera izrādei "Oāze" un Ineses darbam "...stāsti man par..." pagājušajā nedēļā notika pirmie publiskie mēģinājumi.